Vai reāllaika datu panelis pārvērš žurnālistus par klikšķu medniekiem?

Ja redakcijas panākumus vērtē vairs tikai pēc tā, kuri raksti savāc visvairāk klikšķu, kaut kas nav kārtībā. Apjomīgs pētnieciskais darbs tad var izskatīties krietni vājāks par steigā uzrakstītu sašutumu raisošu ziņu. Vismaz ekrānā.

Tāpēc kritika par reāllaika analītikas izmantošanu žurnālistikā ir saprotama. Klikšķu ēsmas, spiediens palielināt lasītāju skaitu, nemitīgas nākamā līknes kāpuma medības — šīs bažas ir pamatotas. Ja skaitļi visu laiku ir acu priekšā, ar laiku cilvēks var sākt pakārtot savu darbu galvenokārt tiem.

Ar NowMetrix mēs paši veidojam reāllaika analītikas rīku redakcijām. Tieši tāpēc mums ir jāiedziļinās šajā kritikā.

Tas, ka skaitļi ietekmē cilvēkus, ir labi dokumentēts. Jau 2015. gadā Tow Center veiktā pētījumā pētniece Caitlin Petre aprakstīja, kā auditorijas sasniedzamības rādītāji un reitingi var radīt konkurenci, atzinības sajūtu, spiedienu un šaubas par sevi. Analītikas panelis ietekmē to, kam cilvēki pievērš uzmanību un kā vērtē savu darbu.

Taču, mūsuprāt, šajā sarunā ir vieta arī citai pieredzei ar skaitļiem: ar laiku var iemācīties izprast savas vietnes ritmu. Kā rit diena, kuri raksti sasniedz cilvēkus un kur pašlaik notiek kaut kas tāds, kam vērts pievērsties tuvāk.

Sākumā varbūt pamanām galvenokārt vienu skaitli: tik cilvēku pašlaik ir vietnē. Ar laiku pārmaiņas iegūst plašāku kontekstu. Mēs zinām, kā rit parasts priekšpusdienas cēliens. Redzam, kas notiek pēc jaunumu vēstules nosūtīšanas. Pamanām, kad senāku rakstu pēkšņi atkal sāk lasīt vai kāds materiāls piesaista uzmanību ilgāk, nekā gaidīts.

Šī izpratne rodas, savienojoties novērojumiem un redakcijas pieredzei. Mēs zinām, kas ir publicēts, kuru rakstu izvietojums ir mainījies un kuri notikumi nosaka dienas kārtību. Skaitļi papildina šīs zināšanas.

Tie var arī likt pārskatīt mūsu pašu pieņēmumus. Varbūt šķietami šaura tēma piesaista lielāku uzmanību, nekā domājām. Varbūt rūpīgi sagatavotu skaidrojumu joprojām lasa, lai gan aktuālā ziņa jau sen palikusi ārpus uzmanības loka. Šādi novērojumi var būt iemesls kādai tēmai atvēlēt vairāk vietas.

To, cik noderīgi tas var būt, parāda vienkāršs piemērs. Pirms dažiem mēnešiem redakcija izskaidrojusi, kādas tiesības pasažieriem ir vilcienu reisu atcelšanas gadījumā. Plašāku satiksmes traucējumu laikā šis raksts pēkšņi atkal tiek bieži atvērts.

Komandai tagad rodas ļoti konkrēti jautājumi. Vai informācija joprojām ir pareiza? Vai kompensācijas noteikumi ir mainījušies? Vai saites uz papildu informāciju darbojas? Vai rakstā vajadzīga piezīme par pašreizējo situāciju?

Ja redakcija pamana atjaunoto interesi, tā var pārbaudīt rakstu tieši tad, kad cilvēki to izmanto. Tā ir redakcionāla vērtība, kas sniedzas tālāk par skatījumu skaitu.

Arī neliela uzmanība var būt noderīgs novērojums. Pieņemsim, ka redakcija publicē svarīgu materiālu par vietējo skolu finansējumu. Rakstu atver pavisam reti.

Tas vien maz pasaka par to, vai šī tēma cilvēkus interesē. Varbūt raksts atrodas tālu lejā sākumlapā. Varbūt virsraksts ir tik abstrakts, ka neviens nesaprot, ko lēmums nozīmē viņa ģimenei. Varbūt tēmai vajadzīgs vairāk laika.

Pirms redakcija secina, ka turpmāk šādi materiāli jāveido retāk, ir vērts izvērtēt šīs iespējas. Precīzāks virsraksts vai saprotams seku skaidrojums var palīdzēt svarīgai tēmai atrast savu auditoriju. Protams, rakstam jāsniedz tas, ko sola virsraksts.

Tomēr skaitļu ierobežojumi paliek. Viens lapas skatījums vispirms pasaka tikai to, ka lapa ir atvērta. No tā nevar secināt ne piekrišanu, ne uzticēšanos, ne žurnālistikas kvalitāti. Savukārt cilvēki, kuri vietnē vispār nenonāk, šajā skatījumā lielākoties paliek neredzami.

Arī augoša līkne ne vienmēr ļauj nepārprotami noteikt kāpuma cēloni. Nozīme var būt labāk izceltam rakstam, saitei citā vietnē vai aktuālam notikumam. Lai mācītos no skaitļiem, jāņem vērā to konteksts un jāizmanto arī citi novērojumi. Tieši šādu mērķi apraksta Reuters Institute: analītikai jāpapildina redakcionālais spriedums ar būtisku informāciju.

Tāpēc redakcijai vajadzīga skaidra izpratne par to, kādam nolūkam tā izmanto reāllaika datus. Pēc lasītāko rakstu saraksta nevar labi spriest, kuri ir labākie žurnālistikas darbi. Tēmas, mērķauditorijas, izvietojums un publicēšanas laiks šādai salīdzināšanai ir pārāk atšķirīgi.

Tikpat svarīga ir brīvība turpināt darbu pie kādas tēmas neatkarīgi no tā, cik lielu auditoriju tā pašlaik sasniedz. Problēma ir izpētes vērta arī tad, ja sākumā tā skar tikai nedaudzus cilvēkus. Rūpīgam konteksta skaidrojumam ir vajadzīga sava vieta, pat ja izklaidējoša ziņa tobrīd saņem daudz vairāk uzmanības.

Ikdienā tas nozīmē arī spēju novērsties no ekrāna. Nevienam nav izpētes laikā jāseko katrai apmeklētāju skaita svārstībai. Reāllaika dati ir noderīgi tad, kad jāpieņem konkrēts lēmums. Savukārt, lai saprastu, vai raksts atstāj ietekmi vairāku nedēļu garumā, tāpat vajadzīgs ilgāks novērojumu periods un citi atgriezeniskās saites veidi.

Mums no tā izriet skaidrs mērķis NowMetrix darbā: redakcijām jāspēj ātri saprast, kas pašlaik notiek to vietnē. Tām jāsaņem norādes, kas palīdz padarīt to darbu vieglāk pieejamu, aktuālāku un noderīgāku.

Labi izprast savas vietnes ritmu nozīmē arī spēt skaitļus vērtēt kontekstā un reizēm apzināti tos atstāt otrajā plānā. Dažkārt raksts paliek sākumlapā tāpēc, ka redakcija to uzskata par svarīgu. Pat ja cits tobrīd piesaista vairāk klikšķu.